Loader
Iegūt savējo, nevis kārtējo II
Arturs Plotnieks ir dizainers no Liepājas. Darbojos dažādās disciplīnās izmantojot dizaina filozofiju, lai radītu vērtīgus risinājumus, ar kuriem lepoties un sasniegt iecerētos mērķus.
designer, dizaineris, blog, žurnāls, graphic design, motion desing, 3d, 3d printing, grafiskais dizains, identitāte, logo dizains, latvija, arturs plotnieks, 3d druka
16768
post-template-default,single,single-post,postid-16768,single-format-standard,theme-bridge,bridge-core-1.0.5,woocommerce-no-js,ajax_fade,page_not_loaded,,qode_grid_1300,qode-content-sidebar-responsive,columns-4,qode-child-theme-ver-1.0.0,qode-theme-ver-18.2,qode-theme-bridge,disabled_footer_bottom,wpb-js-composer js-comp-ver-6.0.2,vc_responsive

Iegūt savējo, nevis kārtējo II

Iegūt savējo, nevis kārtējo II

Čupa darba

Čupa-Darba

Ieteikums visiem darba devējiem – pirms palaidiet savu esošo darbinieku un pieņemiet nākamo censoni, izvērtējiet, vai jaunais nedabūs galu ar visiem neizdarītajiem darbiem. Kādēļ?
Pirmkārt. Uzsākot jaunās darba gaitas, jau ir jāapstrādā milzīgs informācijas daudzums. Uzņēmuma iekšējā kultūra, jauni kolēģi, tradīcijas, jācenšas parādīt sevi no labākās puses utt. Milzīgs uzdevumu saraksts noteikti nav labs veids, kā “iesvētīt” jauno.
Otrkārt. Dedlaini, jebšu – “šim ir jābūt izdarītam, vēlams vakar”. Plānojot darbus, mēs noteikti nosaucam kādu reālu laiku, kad uzdevums var būt izdarāms. Diemžēl darba devēji mēdz grēkot ar šo, jaunajiem darbiniekiem uzgāžot virsū visus darbu parādus, kas palikuši aiz iepriekšējā kolēģa, atstājot iepriekšējos laikus, kad tam būtu jābūt izdarītam. Šāda situācija var novest pie dažādiem iznākumiem. Manā gadījumā – “iecepies” par jauno, foršo darbu, piekrītu darāmajam ar domu “nekas, sākumā nedaudz iespringšu, pēc tam jau būs labi”. Iznākums – izdedzināju sevi ar visus savu entuziasmu pirmajos trīs mēnešos, cenšoties atgūt iepriekšējo sparu vēl ilgi pēc tam, līdz beidzot nācās mest mieru.
Treškārt. Bezjēdzīga darbība. Iespējams, kāda daļa no uzdevumiem tomēr būtu jāaizmirst, kaut vai tādēļ, ka tā ir bijusi tikai darbības imitācija, kas nedod nekādu pienesumu. Bet par to pastāstīšu pie neaizvietojamajiem darbiniekiem.

Secinājums: rūpīgi izanalizēt, vai tiešām visi uzdevumi ir nepieciešami. Vai visi uzdevumi ir tik svarīgi noteiktajā termiņā? Varbūt vispār ir iespēja atgriezties pie nulles punkta un sākt no baltas lapas, un idejas, ko jaunais darbinieks varēs realizēt, būs daudz veiksmīgākas pēc ieviešanas, nekā iesāktie, samocītie un nepabeigtie projekti. Mītiskais briesmonis, ar ko saskaras komandā jaunpienākušai kolēģis, Čupa-Darba ir īsts un ar to ir jācīnās, lai tas neaprij laiku, entuziasmu un idejas.

Nav Komentāru

Leave a Reply